Kā pareizi sagaidīt Jāņus, lai turpmākais gads būtu ražens un izdevies, gan tev, gan tuviniekiem? Ņem vērā!

Jāņus vajadzētu svinēt, nevis gulēt. Kādas darbības veic šajos svētkos, tā tu ieprogrammē sevi nākamajam dzīves cēlienam. Kas gulēja Jāņu nakti/Gulēs visu vasariņu

Jāņus vajadzētu svinēt, nevis gulēt. Kādas darbības veic šajos svētkos, tā tu ieprogrammē sevi nākamajam dzīves cēlienam. Kas gulēja Jāņu nakti/Gulēs visu vasariņu

Sakārto un pušķo svētku norises vietu

Kā jau visos svētkos, arī šajos sāk ar svinēšanas vietas piekārtošanu. Tā ir ne tikai māja un sēta, bet arī kalns vai pļava, kur tiks iedegts Jāņu ugunskurs. Veicot šos sakārtošanas darbus, cilvēks pats sakārtojas: sakārto domas, noskaņojas svētkiem.

Kad tas paveikts, pušķo svinēšanas vietu. Pušķošana gan ieceļ appušķotos citā – sakrālā līmenī, gan aizsargā – jāņuzāles istabu padara par svētku istabu. Vasarā pušķojamā materiāla netrūkst – daba to bagātīgi piedāvā, sākot ar pļavu puķēm un beidzot ar meijām.

Bērzs mitoloģijā tiek asociēts kā Saules koks, tas vairo gan sievišķo, gan vīrišķo enerģiju.

Vāzēs saliek lauku puķes un papardes, istabas stūros, pie durvīm un pie vārtiņiem novieto meijas, pret ļauniem spēkiem – pīlādžu zaru. Šajā laikā ir vaļā vārti starp dažādajām pasaulēm, varam gan iegūt spēku, gan nonākt briesmās.

Ir vairākas šo pasauļu robežvietas, bet viena no būtiskākajām – cilvēka mājoklis un ārpasaule. Aizsargājamas arī mājlopu kūtis, jo Jāņu naktī lopus ganībās neatstāj. Tāpēc kūts logā vai kādā paksī var iespraust dadzi, usni vai nātri pret raganām. Pagalmā var iespraust izkapti, kas arī darbojas kā aizsardzības līdzeklis.

No meijām taisa trīs vārtus. Vienus vērš pret debespusi, kur riet saule, otrus – kur lec saule, bet pa trešajiem ienāk jāņubērni.

Kura ir īstā jāņuzāle

Visas, kas laukos zied, ir jāņuzāles: madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, magones, nārbuļi, raspodiņš un vēl, un vēl. Katra izvēlas savu ceļu, kā klīst pa pļavu, un vainagam izvēlas to, ko sastop savā ceļā. Pļavas ziediem var pielikt liepas vai ozola zaru.

Saimniecēm vairāk piederas sarkanais āboliņš, vecākām sievām – vīgriezes un buldurjāņi. Jānim un pārējiem vīriem pin ozollapu vainagu, jo šajos svētkos visi ir Jāņi un Dieva dēli. Ozols ir vīrišķā simbols un dod vīrišķo spēku. Bez vainaga Jāņu naktī palikt nedrīkst, turklāt vainags galvā jātur visu nakti.

Ugunskura iedegšana

To iekur, kad saule riet. Šis būtiskais gada īsākās nakts rituāls simbolizē jaunās saules, jaunās gaismas, jaunās pasaules radīšanu. Ugunskuru nevajadzētu kraut ar jaunu malku, bet veidot no vecā kokmateriāla. Tādējādi simboliski vecās pasaules vietā tiek radīta jaunā.

Jāņu naktī jāuzturas uguns tuvumā, nedrīkst bez lāpas vai citas uguns staigāt pa tumsu, jo tā ir bīstama. Šajā naktī jābūt īpaši uzmanīgiem.

Uguns pasargā un arī kā saules simbols veicina auglību. Ne velti Jāņu naktī lec pār ugunskuru – lai attīrītos un šķīstītos. Ticējums vēsta: ja puisis ar meitu lec pār ugunskuru, viņi nedrīkst atlaist rokas.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā